atkal kaut kādi izcili spilgti sapņi uzradušies. šonakt rāpos lejup pa klinti, pa kuru tusē divu sugu zarkukaiņi un kad biju jau gandrīz pašā apakšā uz zarkukaiņiem kā zariņiem biezā slānī sasēduši tauriņi, kuru spārni ir kā skeletētas lapas; manis iztraucēti tie uzspurdza gaisā ar savu spārnu galiem maigi skarot manu seju.
vēl tai sapnī bija arī Kāķ’ un žurkas līķis, kurš atlaižoties pēc izņēmšanas no saldētavas sāka pīkstēt, bet tie jau tikai sīkumi.
melomaane | 18.10.2016. - 09:05:09
Mhm... pilnmēness murdziņi arī man nav sveša lieta... ir gadījies arī pašai ar spiedzienu pamosties, kad sapņu kino šausmenīti atgādina ... (:
paliec | 17.10.2016. - 00:49:57
par dzīvajiem uz divām. nekādi pie tiem nespēju pierast, lai gan jau gadu desmitiem mēģinu...
druumais | 17.10.2016. - 00:09:17
Tu to par kuriem dzīvajiem, par tiem, kas uz četrām, vai par tiem, kas uz divām bradā? Par pēdējiem varētu būt smagi... :D
paliec | 16.10.2016. - 21:46:16
pie tā atri un vienkārši pierast. bet nu tie dzīvie...
druumais | 16.10.2016. - 21:33:01
Saprotu, ka vajadzīgi tas ir un noderīgi, tomēr... Njā, katram savs.
paliec | 16.10.2016. - 20:55:54
ai pie tā daudzuma līķu, kas man mājas un kurus apstrādāju ikdienā, skaņas, ko tie izdvešs sen vairs nesataruc un arī, ja sāk spārdīties pie ķidāšanas - just fun.
druumais | 16.10.2016. - 16:08:03
Nu Tev sapnīši... !!! Tas pirmais tāds vilinoši uz romtikas pusi, bet turpinājums... njaā! Man, ticamākais, būtu auksti sviedri pa visu ķermeni pēc tādiem līķīšiem, kas pīkst... Brrr!
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.