Par nesaprotamo
vobšem kārtējo reizi kas tā, ka ne tā... nu vobšem... tātad vakar es uzprasījos iet pie viena puisieša gatavot viņam ēst (un sev arī pie reizes). nu uznāk man šādas perversas tieksmes. (šite lūzeris skaista_diena var liecināt, ka es tik riebistiski mēdzu izdarīties, jo viņa piedalījās tajā reizē, kad es ar kāpostu gāju pabarot to vīrieti, kuram nav kauns būt cilvēkam). vobšem vakar bija mana kārtējo perversiju diena... uzprasījos aiziet ciemā pie vīrieša un pagatavot panCūciņas. pildītas. ar sieru un garnelēm. tur bija viņš, viņa mamma un vēl viens vīrietis. kamēr es gatavoju ēst, viņa mamma mani mēģināja izklaidēt, lai man nebūtu garlaicīgi vienam ķēķī (man vienam ķēķī, gatavojot ēst, nekad nav garlaicīgi, bet tas laikam nav pareizi vai kā nu tur... ). cik sapratu tā bija sākum- un pamatdoma... bet... bet... bet... vispār plānās pankūkas izrādās, ka esot pavārmākslas augstākā pilotāža (viņai nekad nesanēkot) un man visu laiku bija jāatbild uz jautājumuiem: ko tu dari, kāpēc tā un kā tu zini, ka tā jādara... un laikam tikai ar pienu var. kā?! arī ar kefīru var. pat ar rūgušpienu var? un arī plānās pankūkas sanāk? un sodu tiešām nevajag? es te noliku... tiešām nevajag?... nē, nu man jau šķiet, ka par plānajām pankūkām (ko es kā sagatvi parasti lietoju) vēl prostāk pagatavojams ēdiens ir sviestmaize, kur veikalā pirktu maizes šķēli apsmērē ar tik pat veikalā pirktu sviestu. panCūciņas pazuda baisi ātri... labi. Haleja Komēta aizgāja pirms es biju paspējis noēst savu porciju (viņš vienmēr ēd kādas reizes divas ātrāk par mani; nesaprotu kāda bauda tur no tādas fiksas rīšanas, bet nu labi. katram mums savi tarakāni galvā un ne par to ir šis stāsts)... nu un tad, kad mana mīļā Haleja Komēta bija aizdevies prom un es vēl palicis... vot tad sākās... tas vīrietis! man jautāja par to par šo un vēl to... vobšem man jāizskaidro kā atšķiras LV čūskas un kā tās atšķiras no glodenes (glodene ir ķierzalktis, ja kāds duriks to vēl nezina). tad nu stāsti to, ka čūska no čūskas atšķiras ar to, ka ir čūska, bet, ja ķierzalkti no čūskas grib atšķirt - dvēseles spieģelī ir jāieskatās u.t.t. un čūskas vispār jau ir lopi, kurus es pētu, ar kuriem es strādāju katru dienu, kas ir slapji, gļumi un ar acīm uz kātiņiem un vispār ne ar ko neatšķiras no gliemeža, ja. un tad bija jautājumi par ābelēm (arī lopi ar čaulu, acīm uz kātiņiem un labi glumi ieziepēti, ja), rozēm (par banāniem neko nejautāja, nez kāpēc)... kaut kad pienāca brīdis, kad es neizturēju un sāku uzvesties nepieklājīgi un tik demonstratīvi, cik demonstratīvi vien iespējams, skatījos pulkstenī (bija jau pēc pusnakts). ot tago luče ņistala. tad, kad es sovsem obnagļel un paziņoju - man rīt uz darbu un es GULĒt gribu! tad piedāvāja man turpat uz dīvāniņa apgulties. es, kretīns tāds, atteicos un pateicu, ka man, čerez pagalmu pārejot, pēc pusminūtes būs pašam sava gultiņa pieejama (nu, ja beidzot man ļaus tikt ārā). vobšem pārtrauca man tad uzdot jautājumus par tiem gliemežiem, kas ir ar ērkšķiem un zied, un visādi citādi uzvedījas. kad nu es beidzot biju ticis līdz duravām, atrāvos ar paziņojumu - cerams, ka vēl tiksimies... vot uz to es pateicu, ka noteikti, jo tak ar Haleja Komētu es turpināšu tikties un viņam ir zināms kā mani dabūt rokā u.t.t. ... vobšem, TAS vīrietis paziņoja, ka Haleja Komēta MUMS nav vajadzīga, ka mēs paši varam sazināties un lai es viņam iedodu savu tel numberi... es pateicu, jo cerēju, ka tā es ātrāk tikšu mājās un varēšu godīgi likties gultā un sust. bet kas to deva! sākās filosofiska apcere par tēmu, kā mani nolamāt, lai kaut kad nākotnē saprastu, ko ir sev telefonā ierakstījis. plus vēl... man bija jāuzklausa stāsts par Kasparu un Kasparu un to, kas tur sanāca... mājās biju šorīt ap diviem un izslēdzos tieši tajā brīdī, kad mans ķermenis BEIDZOT ieņēma horizontālu stāvokli... tā tagad kas vakar bija? es ko? es kādu vakar iebarojis esmu vai? ja čo ta ješo spļu i ņičego ņisaoobražāju... vzdrimnuķ bi ješo ņimnoga... do stakančika vina ļibo do utra... a?... |
Publicēja: paliec
Datums: 26.08.2014. - 14:10:56
Lasīts (reizes): 2132
Komentāri: 4
|
| |
varu pagatavot i po našemu, i ņe po našemu... man ir gan milti, gan olas. varu aiziet un pagatavot pankūciņas, ja gribi. par slīprakstu7. rakstot blogfā tiek piedāvāta iespēja rakstīto vārdu noslīpot. rakstotr komentārus šādas iespējas nav. iekopējot gatavu tekstu no cibas, saglabājas turienes formatējums.