Vakar ļāvos tā saukto sieviešu žurnālu sludinātajam kārdinājumam - veltīt dienu sev. Biju gan pieticīgs - nekādi spa, nekādi kosmetologi - tik vien kā divas filmas ar nesteidzīgu ēdina patēriņu starplaikā. Jau pēc pirmās filmas sajutu "terapeitisko devu", bet kronis visam bija stacijas "Kļavas lapa" (nesmejieties, tas ir jauks iestādījums, pārdevējtantes vien ir kaut kas ekskluzīvs). Tā nu es tur sēžu un niekojos ar kaut kādu zivi, priecājos, ka ļāvos impulsam un sarīkoju sev mazos svētkus utt... lēnām manā sejā sāka atplaukt smaids un tad... fonā iedziedājās Puzikovs, kurš sacīja, ka " ... Dievs tevi mīl... " Nu kur vēl jaukāk (sieraināk). Dziļi sirdī pateicos Nikolajam un devos uz nākamo filmu. Vakaru nespēja vairs izjaukt pat lietus.
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.