[1640] Esmu klāt.. Atrodos uz sava iemīļotā, kaut arī nedaudz pelēcīgā mola betona bluķa, ļaujos spirgtajam pavasara vējam, saules stariem un viļņu šalkām. Un sajūtām, kuras rodas esot aci pret aci ar vēju un ūdeni. Tādos brīžos aizmirstas visas sīkās nepatikšanas un paliek vien apjausma, ka vērtīgākais ir dotā iespēja būt dzīvam, sajust un izbaudīt visu, kas notiek šobrīd un šeit.. ..es paņemšu daļiņu no viļņu neatlaidības, daļiņu no vēja neapvaldītās pirmatnības un daļiņu no saules gaismas dzīvīguma un siltuma, lai vēlāk atdotu to visu cilvēkam, kurš man būs patiesi tuvs. Es zinu, ka reiz viņš atradīsies. Par spīti visam!

[1758] Stāvot un gaidot busiņu Mangaļsalā, es sev atkal jautāju, vēl un vēlreiz.. Kur gan ir tā robeža, kurai pārkāpjot atkal pēc tikšanās ar jūru atgriežos parastajā ikdienā? Viļņu balsi dzirdu vairs tikai iztālēm un arī mežonīgais sajūtu virmojums, atrodoties tur, pilnīgā jūras vēja varā, šķiet kā tikai viena vienīga brīža sapnis, kuru pat nav iespējams ietērpt aukstos un nedzīvos vārdos..

[1954] Nu ko.. Aiz manis aizcērtas durvis un sajūtu vien tvīksmīgu nogurumu visā augumā. Savu šodienas nodomu esmu izpildījis līdz galam, kaut vai daļēji ticis skaidrībā ar sevi un pašreizējo dzīves situāciju.. Atliek vien sašķirot gūtos iespaidus un uzņemtās bildes.. Ak jā, un arī kaut ko pagatavot vakariņām! Cauru dienu skraidot apkārt pat nav bijis laika kārtīgi ieturēties; pie tam pamatīgā deva jūras gaisa uzdzinusi vilka apetīti. Būtu jau labi, ja kāds sagaidītu mājās ar siltām vakariņām, karstu vannu un svaigi klātu gultu; ko lai dara, reizēm tomēr ļoti ilgojos arī pēc tik ikdienišķām lietiņām. Bet tas joprojām tikai - sapnis. Neko darīt, nāksies vien pašam slieties pakaļkājās un vilkties sagādāt sev k-ko vakariņām. Un pēc tam noskaloties zem dušas, savesties kārtībā naktij un censties laicīgi ietikt zem segas. Jo lidostas šatls pie durvīm gaidīs jau 0430, tas nozīmē, ka modinātājs jāliek vismaz jau uz 0300, lai kaut pusstundiņu varētu vēl pavārtīties.. Žēl, tik ļoti gribas, lai rītdiena būtu brīva! :(

[2210] Vakara duša pirms miega ir bijis un būs viens no patīkamākajiem rituāliem manā ikdienā. Man patīk sajust kā ūdens strūkliņas pieglaužas augumam un rit pa to lejup.. Man patīk sajust dušas želejas svaigo un vienlaikus mierinošo aromātu.. Man patīk izbaudīt ikvienu sūkļa pieskārienu savam ķermenim un apzināties, ka pēc visām dienas gaitām atkal topu tīrs un nevainojams.. Redzēt, kā putas aizskalojas un āda atkal kļūst tīra, mīksta, smaržīga un samtaina. Gandrīz vai tāda sajūta kā piedzimt no jauna! :) Un pēc tam, iesvaidot sevi ar nomierinošu un mitrinošu toniku, apmīļot un maigi noglāstīt ikvienu dienas gaitās gurušā auguma daļiņu. Lai arī to laikam sauc par narcismu, bet tas man ir pavisam vienaldzīgi; prioritātes nu reiz izkārtojas tā, ka vispirms un vienmēr es parūpēšos par savu labsajūtu, jo cits neviens to manā vietā nedarīs.. Turklāt mans augums ir labākais, kas man pieder un tam es negrasos aizliegt neko. ..ir neatkārtojama bauda, ja pēc visām dienas gaitām varu ar pelnītas labsajūtas apziņu ieslīdēt zem vēsas segas, domās pakavēties pie sev tuvajiem cilvēkiem (pie reizes pasūtot tālāk sev jau ne tik tuvos ;) un sajust saldu nogurumu ikvienā ķermeņa šūniņā. Tādos brīžos esmu pilnīgi apmierināts gan ar aizvadīto dienu, gan ar sevi, gan arī ar pasauli man apkārt.