..vien viens no galiem..
Pasaules gals? Jā, dodiet vēl; es tos ņemšu vairumā! Man patīk pasaules gali - vismaz šis kārtējais no vieniem noteikti. Cik sajūtas & bezapziņa noteic - labākais no "galiem" manā mazajā dzīvītē! Ja rītā palēnām nāc pie apziņas no dziļa miega stāvokļa vien tamdēļ, ka acīs ieblāzmojas jaunās dienas gaisma.. Palēnām sajūti mīkstākās & mīļākās segas pieskārienu augumam.. Un vispār - arī pārējās ’vien-pēc-otras’ atmostošās sajūtas beidzot apskaidro, ka, "hei, Tu tak esi pamodies ’pasaules gala’ rītā laba drauga sabiedrībā; arvien esi līdz purnam ieracies segās un spilvenos, kuri šķiet tik mīļi, mīļi - cik mīļi mēdz būt vien tikai paša mājās; un, WHAT DA F**K - Tu arvien VĒL esi dzīvs!".. Tad okay - papildus rīta cigaretei un heresa glāzei tas manā sejā spēj atmodināt vien pašu jaukāko smaidu, kuru tā arī nav lemts novērot nevienam citam. Es vienkārši atspiežos pret galda malu, aizkūpinu cigareti (piedod, Lī, ja lasi šo - es NOTEIKTI pacentos visu uzreiz izvēdināt!) un piebeidzu pēdējo glāzi heresa, kura tā arī arvien vēl atlikusi nenokauta mūsu iepriekšējā vakara svinībās. Pamazām ar skatienu sekoju kārtējās piektdienas dienas rīta gaitai aiz Tava loga - tur ir mašīnas, autobusi, cilvēki; jā, viņi visi steidzas uz kaut kurieni - pat, iespējams, neiedomājoties, ka šodien takš IR pasaules gals! ..nu jau arī es pats esmu viens no tiem ’viņiem’. XX busiņš no viena Rīgas gala līdz otram - no Tavām mājām līdz manām; pa ceļam sanāk daudz cilvēku un daudz iespaidu. Drusku par daudz, lai visus ieliktu sausos vārdos, bet, ’oh, well’ (man patīk šis Tavs izteiciens! ) - vai pamēģināsim kaut nedaudz no šā ’pasaules gala’ rīta ielikt arī tekstā? OK, ’go ahead’.. Mans pirmais XX busiņš ir pārpildīts. What da F**K?? Kādā jēgā gan visas tautas masas izlēmušas salīst MANĀ busiņā, ja reiz šodien ir pasaules gals?? Labāk būtu palikuši mājās.. Bet OK, izdaru vienkāršu ’abort’ & ’emergency evacuation’ jau nākamajā pieturā - he-he, RS kontrolieri, noķeriet nu kārtējo zaķi! Ienīstu. Ienīstu cilvēku barus. It īpaši tad, ja tie vēl pie tam "rīvējas" gar manu augumu. Man tomēr vajag vietu. Nu - kaut vismaz nedaudz brīvas vietas. Kaut vai tik daudz, cik diktē paša personības definētā ’komforta zona’ - vismaz metra rādiusā NEVIENU dzīvu cilvēkveidīgā organismu! Diemžēl RS manas iegribas nespēj nodrošināt & tā nu nākas pieciest. Pieciest, ignorējot sava fiziskā auguma ikviena nerva sūtīto signālu manam saprātam. Ignorēju, kā jau esmu pieradis to darīt. Tad jau labāk pamanu, cik tomēr jau zemu pie apvāršņa esošā ziemas saule silti iespīd man acīs - apžilbinot, kaut nedaudz vēl vairāk sasildot un arī iemetot pāris šķelmīgas dzirkstelītes parasti tik racionālajā saprātā; un tad jau arī pilnībā pievērsies tam, kas notiek aiz RS XX busiņa loga. Uhhhhh, izrādās, tur tomēr ir TIK DAUDZ visa kā! Tik daudz šajā pasaules gala rītā, ja vien arī Tu spēj palūkoties nedaudz tālāk par sevi. ..tepat blakus, aiz loga, stāvot pie ’sarkanā’ - ir RangeRover Sport Edition džipiņa modelis; auksts, perfekti tīrs, ledusbalts. Momentā savā saprātā nosaucu viņu par "ledus karali" (man vienkārši uz pāris sekundēm iepatikās tas puika, kurš bija pie stūres!).. ..braucot pāri VEFīša pārvadam - ooo, jāā, nākamais iespaids, kurš ierakstās = nedaudz apbružāts VW ’golfiņš’. Noparkojas [atkal] blakus manam XX busiņam pie sarkanā. Pie stūres mamma un blakus viņai bērnu sēdeklītī - mazulis. Šķiet, ar kaut ko baigi neapmierināts, jo pamanu, ka mamma vienlaikus izmisīgi cenšas sadalīt savu uzmanību starp ’golfiņa’ stūres novākšanu & knupīša iemnānīšanu sīcim. Cute.. Pasaules gala rītā! ..netālu no LU ’main building’ - puisis un meitene roku rokā. Protams, meitenei es kā jau parasti nepievērsu uzmanību (atvainojiet! ); es pamanīju vien viņu nebēdnīgi draudzīgo grūstīšanos uz ietves, apmētāšanos ar sniega pikām un apjautu, ka.. Nu jā, ka viņi laikam tiešām viens otram patīk - par spīti visiem pasaules galiem! Un zini - tas nedaudz sasilda pat mani. Tas, ja zinu - pat, ja arī man reiz (ja nu, kaut kad, iespējams, varbūt pienāks MANS pasaules gals) - ka tad tur ārpusē aiz manas mazās adatainā kastaņa čauliņas arvien būs cilvēki, kuriem dzīve vēl tikai turpināsies! Jēga? Izmantojiet sabiedrisko transportu pasaules gala dienā un pēc iespējas biežāk noķeriet tos mazos, īpašos dzīves mirkļus. |
Publicēja: goldingietis
Datums: 21.12.2012. - 16:27:23
Lasīts (reizes): 2103
Komentāri: 4
|
| |