zoie | 19.11.2012. - 22:41:40
Es arī atceros par Lācīti un Ezīti, bet tad pavisam noteikti gribas raudāt, īpaši par pēdējo teikumu, jo tā tik tiešām arī ir, būt jau ir, bet ne vairs tā ar sirdi.

skyy | 19.11.2012. - 22:39:18
Paliec... kad izlasīju Tevis teikto... atcerējos šo tekstu...

Ezītis teica Lācītim:
— Cik tomēr ir labi, ka mēs esam viens otram!
Lācītis pamāja ar galvu.
— Tu tikai iedomājies: manis nav, tu sēdi viens un nav ar ko parunāt!
— bet kur tu esi?
— manis nav...
— tā nemēdz būt, teica Lāčuks...
— es arī tā domāju, teica Ezītis...
— bet pēkšņi manis pavisam nav... tu esi viens... nu ko tu darīsi?
— iešu pie tevis...
— nu muļķītis! ... manis taču nav!
— tad tu sēdi pie upes un skaties uz mēnesi...
— arī pie upes nav...
— tad tu aizgāji kaut kur un vēl neesi atgriezies... es skriešu, pārmeklēšu visu mežu un tevi atradīšu!
— nē, teica Ezītis... — manis ne drusciņas nav... saproti!!!
— ko tu man piesējies?- sadusmojās Lāčuks... - Ja Tevis nav, tad arī manis nav... saprati?

snt | 19.11.2012. - 17:51:37
jauki uzrakstīts. feini.

paliec | 19.11.2012. - 15:59:07
nu, nekas jau vēl nav atcelts. ja es tad vēl nebūšu nebūtībā, tad...

ljena | 18.11.2012. - 22:29:36
eu, paliec, nepļurksti niekus!!! ka ta mūsu "plāniņš"?! ;/