vakar es visu dienu domāju, ko tādu riebīgu izdarīt tām pāris cūkas kakla karbonādes šķēlītēm, kas man ir ledusskapī. domāju pa labi, domāju pa kreisi. domāju no augšas uz leju un no lejas uz augšu - tā teikt gan ventrāli, gan laterāli, kā arī dorsāli. viss beidzās ar to, ka pa ceļam uz mājām es nopirku pienu, un pagatavoju sev zupu... pie tam vēl tādu zupu, kurā pat plānprātības lēkmes laikā nav iespējams iekombinēt cūkgaļu. i tavo - ko man ar to gaļu tādu riebīgu izdarīt, lai to varētu arī apēst?...
šodien es arī visu dienu par tām šķēlītēm domāju. galvenais neizdomāt, ka es gribu apēst kaut ko pavisam citu.
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.