atvaļināšanās turpinājums; vēl par trešo dienu
tātad pa to pilsētu izvazājamies, nedaudz arī veikalus paķemmējam un visādas figņas sapērkam un kad kājas, lai arī vieglas, bet tomēr nenes, - dodamies uz auto un braucam uz nakšņošanas vietu. veiksmīgi atrodam un tiekam pie nr-atslēgas un stiepjam savus krāmus turp. iegāžoties numuriņā skatam paveras tipiska aļa koju istabiņa - a kas ta mums; neesam jau nekādi britu aristokrāti, kas nebūtu kojās nakšņojuši un no kā tamlīdzīga bītos ;o) vobšem iekārtojamies, nedaudz iekožam un kulstam mēles. mēles kulšana nez kāpēc atkal noved pie tā, ka tiek apspriests tas, ka es neprotu itāliski. nu ij mans kōrišs paziņo:
-tev ir jāiemācās itāļu valoda.
paskatos viņam cieši virsū un neatejot no kases atbildu:
-TU drīksti man to iemācīt.
nu i čo?... cilvēks izdomā, ka tad mācīs ar’... un ka sāks ar izrunu. apskaidro kā kas ir jāizrunā un tad dod man lasīt kaut ko itāliski (nu labi, ne gluži kaut ko bet kalna sprediķi). ņičevo - lasīju ar’. tā nu sanāca, ka man bija pirmā itāļu valodas nodarbība. nu un tālāk? vot tu cilvēks kādam atļauj ar sevi izveikt kaut kādas perversijas un ar ko tas beidzas? ar ko tas beidzas es jautāju? kur dižais skolotājs un manis mācītājs palika pēc tam?... kaut kā vairs nebija aktuāli pildīt ciet manu zināšanu robu... tā arī manas zināšanas ir palikušas praktiski izejas - no komprendo - līmenī ;o)
pēc tam mēs vēl apspriežam nākamās dienas plānus, proti, Etnas piemeklēšanu. sākumā ļauži grib celties astoņos, bet es riebeklis tāds noprotestēju un pieprasu celšanos septiņos. negribīgi notiek samierināšanās ar maniem argumentiem un prasību par agro celšanos (vispār jau es gribēju sākumā celšanos sešos, bet uz to neviens neparakstījās).
tad nu arī trešā diena ir veiksmīgi nobeigusies. daļa aizdodas gulēt, bet mans kōrišs atkal iegrimst savis līdzpaņemtajos darba failos. |
Publicēja: paliec
Datums: 15.03.2012. - 18:58:28
Lasīts (reizes): 1746
Komentāri: 0
|
| |
