dažreiz arī galvassāpes ļauj kaut ko jaunu atklāt par paša ķermeni. nu sanāca tā, ka galvassāpes bišku nokauj vēlēšanos darboties - motivācija ko darīt. tad nu kādu brītiņu nepa līsts dušā un šis tas netapa apskūts, kā rezultātā rugāji paspēja ataugt pietiekami atpazīstamā garumā. tad nu norīta dzerot kafiju pēc ķermeņa iekārtošanas klubkrēslā pusguļus pārmaiņus pēc dažas ķermeņa daļas nokļūst redzeslokā... nu esmu es jau tāds resnītis, ka čurājot savu pimpīti neredzu, bet dušā es ficuku redzu ieziepētu, kad esmu tā salocījies, lai vēders netraucē redzēt, kad skuju tur. nu bet ieputotus sariņus jau neredz... i tago - tur pusguļusstāvoklī zvilnot pec nelielām neizdarībām tu cilvēks redzi savus sariņus. izrādās, ka pa šiem dzīves gadiem es tur esmu nosirmojis. nu normāli, sirmums piemeklē jebkuru ķermeņa daļu, kur kādi matiņi aug. bet mani ieinteresēja tas, kā es tur sirmoju - vobšem tas, kas man aug uz augšu no metamā, nesatur nevienu sirmu saru, savukārt tas, kas ir uz leju no gunāriņa satur gandrīz tikai sirmus rugājus... bļeģ, jop tvai maķ! es esmu sirmpautis! labi, pofig, ka esmu sirms, sirmums jau ir noskūts un tik pat neredzams kā pirms tam. bet tai pat laikā kaut kā ir radusies interese kā šitas process tur notiek citiem...
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.