dianasw | 12.12.2011. - 05:00:34
ko tur sargaat? mees esam dzimushi miilestiibai. Muusu sirdis tiek salauztas, bet mees celjamies un ejam taalaak. Atkal iemiilamies, atkal izbaudam miilas priekus. UN taa liidz mees sastopam to cilveeku, ar kuru apzinaati izveelamies pavadiit vai nu visu dziivi kopaa vai tikai taas dalju. Dziive ir iisa un ja sevi censhas no kaut kaa sargaat, tad agri vai veelu nonaak situaacija, kad dziive jau nonaakusi liidz peedeejam elpas vilcienam un tad cilveeks nozjeelo visu savu dziivi un savas bailes.

Tev ir divas iespeejas - miileet vai izvairiities no miilestiibas, veeloties miilestiibu. Kursh tad shajaa dziivee ieguust? tas kursh ljaujas miilestiibai un salauztas sirds saapeem vai tas, kursh/a izvairaas no dziivoshanas?

rudzis | 11.12.2011. - 18:49:17
Mums šķiet, ka gadiem ejot zinām visu, ka kontrolējam visu, bet, vai tiešām tā ir? Tu sargā sevi, sargā līdz kādā brīdī jūties tukšs. Pilnīgi tukšs. Neviens nav ticis klāt tavai sirdij un tas, kas ir tev blakus, remdē tavu fizisko vientulību, remdē bezgalīgos jautājumus par to, kāpēc esi viena, kāpēc nav neviena ? Bet... vai šim kādam pieder tava sirds?

Labākā rindkopa, ko pēdējā laikā esmu uzgājis! Sāpīga tēma!

mazulite | 11.12.2011. - 18:45:17
Ļoti labi pateikts, praktiski visam piekrītu :)