.."Yoda" force..

Blogi

goldingietis / .."Yoda" force.....

.."Yoda" force..

Šķiet, ka “Yoda” jau ir projām. Nedaudz žēl. Ja vien būtu manos spēkos vēl arī kaut pavisam & mazlietiņ nedaudz ietekmēt procesus Zemes atmosfērā, tad +/- orkāna apstākļi droši vien valdītu vai ik pārnedēļas. Un “ik pārnedēļas” vien arī tikai tā žēlīgā iemesla dēļ, lai nedēļā “STARP” varētu daudzmaz pievākt gruvešus, norakt savus mirušos un visādi citādi sadzīt ikdienas dzīvi šķietami normālās sliedēs – līdz atkal nākamajai reizei..

(nu jā, varbūt par tiem mirušajiem īpaši nevajadzēja, bet tomēr mans domāšanas modelis ir pietiekami tiešs, lai paredzētu visu. Gandrīz visu.)
Bet, uz mazlietiņ citas nots – katras stiprāka vēja dienas uztveru kā svētkus sev. Un, pētot kārtējo dienu “met-prognozi” - tad arvien sajūtos kā mazs bērnelis Ziemīšu priekšvakarā; kad gaisā VĒL TIKAI virmo nojausma par to, kas drīz būs..

Nedaudz dīvaini, ja ņem vērā, ka pēc definīcijas mana stihija ir uguns, bet tomēr par “savējo” esmu izvēlējies vēju; un nav svarīgi - kā nebēdnīgi vieglu viņa rotaļu savās vai arī tomēr Tavās matu cirtās pludmalē; kā parastas rudens dienas brāzienu lietussargā; vai arī kā prasīgu, nenovēršamu, neko nepiedodošu un visu augumu paņemošu, nemitīgi vienu pēc otras sekojošu vētras auru formātā. Jo.. “I’m still the fuckin’ freak” – ne visiem saprotams un pieņemams; tāds, kurš pa īstam dzīvo vien tad, kad apzinās – esmu savā vietā un savā laikā, piederu tur, kur nu esmu un sajūtu to, kā man arvien ir pietrūcis - drošas nenovēršamības apziņas un ticamības.
Jo vētra tomēr ir viens no spēkiem, kuru pat visvarenās apdrošināšanas sabiedrības savos līgumos definē ar & kvalificē kā jēdzienu “force majeure”; tātad jau pēc savas definīcijas kā nepārvaramu un nenovēršamu varu. Un vai gan reiz ir vērts pretoties varai, kura ir “nepārvarama”? Pie tam, ja tā ir arī tikpat ticama un fiziski sajūtama – jo kā gan nenoticēt tam pirmatnējās stihijas spēkam, kurš burtiski iegūst, pārņem, pakļauj, iebrāžas ikvienā paša auguma centimetrā vai collā, kad reiz esi to nostādījis tieši ieskrējiena trajektorijā RIX 36tā vai 18tā skrejceļa virzienā.

..biju, jā biju! Atkal tur! Pagājušajā naktī – sasveicinoties ar Yoda! (starp citu, heh, es joprojām lauzos ap tīri gramatiski - tehnisku jautājumu; “Yoda” - tas ir “viņš”, “viņa” vai arī tomēr “nekatrā” dzimte?..)
Bet labi, nav īpaši svarīgi; jo jebkurā gadījumā viņš/viņa/tas paņēma mani pilnībā.. Es zināju, ka diena varētu būt pavisam īpaša; un vakars vēl jo vairāk. Biju gatavojies – randiņam ar Yoda. Jo Tu taču arī zini, ka parasti ikviena tikšanās izvēršas par pilnīgu katastrofu, ja tai pienācīgi nesagatavojas.

Atkārtoju un sadzinu galvā ikvienu no “stipra vēja procedūras” manuāļa lapaspusēm, uzkrāju adrenalīnu, sagatavoju ikvienu savas nervu sistēmas sinapsi reaģēšanai uz neparedzamo un it kā neiespējamo.. Bet Yoda, izrādās.. Tikai paspēlējās.. Dienā. Nekā īpaša. Vien ielidojošo & izlidojošo lidmašīnu spārni šūpojās nedaudz lielākā amplitūdā kā ierasts, lai jūtīgāku pasažieru gremošanas orgāni sūtītu “kur-ir-vemjamie-maisiņi??” tipa signālus viņu smadzenēm..

Bet vakars.. Beidzot bija mans. Ap desmitiem vakarā Yoda tomēr sadūšojās ierasties arī uz norunāto satikšanos ar mani. Un es viņu sagaidīju. Aktīvā skrejceļa galā. Ne vairs dispečerdienesta dzelten-melni rūtotās mašīnītes drošajā patvērumā, bet gan tā – aci pret aci. Ārpusē.. Esot uz robežas starp aktīvā skrejceļa ugunīm, nakts tumsu un tuvojošos kārtējo “Boeing” nezvēru. Vētras auros.. Tur ārā.. Kad nav nekā cita, kā vien tikai Yoda’s brāzmu balss dzirdē, sevis paša niecīguma apziņa un miglaina atjausma, ka ausīm tagad gan it kā VAJADZĒTU sāpēt no tuvojošā B733 CFM56-3 dzinēju rēkoņas; bet tas nenotiek, jo visu noslāpē Viņš.. Yoda. Mīļš, maziņš orkāns.

Atklāti sakot, ir diezgan spokaini pieredzēt, kā pārdesmit tonnu metāla aiznesas nedaudz virs galvas un bez mazākā troksnīša; ja vien, protams, neskaita vētras gaudas personiskajās ausīs.. Bet pieņemu, ka tas arī manus dzirdes orgānus anestezēja pret lieku sāpju šoku. Cik ilgam laikam vēl turpmāk – tas, dabiski, cits jautājums. Varbūt tā visa rezultātā savās vecumdienās beidzot nenāksies vien tikai izlikties par nedzirdīgu, lai tracinātu līdzcilvēkus – jo tad patiešām tāds arī BŪŠU!

Thank you Yoda for the last night & “let the force be with you!” As with me..

Publicēja: goldingietis
Datums: 28.11.2011. - 23:23:00
Lasīts (reizes): 1834
Komentāri: 2

2 cilvēkiem patīk šis blogs

Komentāri (2)

goldingietis | 30.11.2011. - 03:36:58
Paldies.
Jā, arī es biju gaidījis ko vairāk. Stipri vairāk! Bet tā jau ir, ka ne vienmēr sanāk dabūt visu, ko iegribas!
Teksti.. Kaut kur jau saglabājas.. Tikai pašreizējā laptopa [ne]kārtībā būtu jārokas pietiekami dziļi & ilgi, lai atrastu - kur tieši. Bet tā, ir, ir.. Kaut kur.. :)

krs50 | 29.11.2011. - 20:08:14
Teksts kā allaž labs! Es arī biju vīlies, ka solītā vētra "tik švaka"...
p.s. Vai savus tekstus saglabā? Grēks būtu pazaudēt.

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.

Lietotājs
Parole