Mēs katrs kaut ko meklējam, cits - seksu, cits - draudzību, jo slīgst depresijā, cits - iepazīšanos, jo jūtas vientuļš... bet vai tas vienā vārdā nav- attiecības? Tātad meklējam attiecības, bet cik zinu attiecības mēs veidojam paši, starp sevi un vēl kādu.Kādam tas ir liktenis sastapt savu otru pusi, kādam nē un tāpēc klejojam. Bet es domāju, ka attiecības var pastāvēt tikai uz savstarpēju cieņu, uzticēšanos, savā mērā piekāpšanos un vēl nebaidīties teikt to, kas patīk! Bet šeit rodas jautājums:"tiem kuriem ir jau partneri vai partneres, ko vēl meklējat?Vai tikai izklaidi, jo tā izskatās... profila teksti vēstī, ka vēl joprojām meklējam!Zinu teiksiet:draugu nekad nav par daudz un paziņu arī, izklaides arī ir vajadzīgas, tātad sekss, bet ja jau kāds/kāda ir, vai tad vēl ir par maz?Tad ko jūs izaiciniet, vai likteni?Bet pat austrumu gudrie ir teikuši:nespītē un neizaicini!
Zinu kāds pasmies un teiks:ko tā vecene te murgo, bet zini: Gadi ir dīvaini dārgumi, draugs, Birst tie kā ziedi no ābeles kalnā Nobirst un aizspurdz kā putni Rudens vizošā salnā Tik sirdij neaizliedz nekā Ne jaunībā, ne gados sirmos Ne pavasarī ziedos pirmos Ne rudens salnā tumšajā...
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.