..pirmā diena..

Blogi

goldingietis / ..pirmā diena.....

..pirmā diena..

..aaaaaaawwwwwwww.. Izstaipīties tā, lai sajustu ikvienu no nezin-cik-tur kauliem & kauliņiem man piešķirtajā augumā.. ..mirklīti pagulēt ar tāpat vien aizvērtām acīm tajā saldajā apziņā, ka vismaz šoreiz esmu pamodies pats pēc savas gribas man tik ierastajā un normālajā “ap-pusdivpadsmitiem-dienā” laikā, nevis ticis modinātājzvana perversās iegribas dēļ vardarbīgi iztriekts no segām jau k-kur ap pusē sešiem no rīta. Beidzot atkal atvaļinājuma pirmā diena. Sweet..

Es laikam pamēģināšu to izgaršot līdz pašam beidzamajam mazākajam kriksītim un pēdējai drumstaliņai. Ja vien sanāks. Okei.. Ko es darītu tādu, ko nekad neatļautu sev darīt parastā & regulārā darba dienas rītā? Totāli ignorēt modinātāja zvanu? Bet tas atkrīt – jo to atslēdzu jau vakar pašā vakarā.. Saldi pavaļoties zem segām ar jauko apziņu, ka nekur nav jādodas, nekas nav jādara un ne par ko nav jābūt atbildīgam? (“ne par ko nebūt atbildīgam” MAN nozīmē - “būt atbildīgam TIKAI par sevis paša vēlmēm & iegribām”) Labi.. To varētu..
..vēl nedaudz tomēr nāk miegs.. Zini to jauko brīdi no rīta pēc “tikko-pamošanās”, kad sajūti vispirms to, ka vēl joprojām ir palaimējies pamosties dzīvam & veselam un priekšā atkal jauna diena, kura Tev tikusi piešķirta (tikai, nez, kurš gan ir pietiekami cienīgs izlemt to, piešķirt man kaut ko vai arī nepiešķirt??

) Un kad arī paša saprāts vēl tikai miegaini prāto, kuru no divām iespējām – atmosties pavisam pilnasinīgai dienas uztverei vai arī tomēr vēl laiski un pusbezapzinīgi pagulšņāt ar aizvērtām acīm, sajūtot vien to, kā pusdienlaika saules pa logu iekāpušie saules zaķīšu simti uz pievērtajiem plakstiem atstāj savu ķepiņu vieglos nospiedumus.. Pasapņot.. Tajā vieglajā ausīs dzirkstošā Tchaikovsky “Waltz Of The Flowers” skaņu pavadījumā, kuru nomaina Strauss “The Blue Danube” nesteidzīgais viļņojums.. Njāāāā, varētu izklausīties pēc totāla “sviesta”, ja vien ne tas mazais, visu izskaidrojošais apstāklis, ka brīvdienās mājās esošajai mūzikas sistēmai nav miera ne mirkli. Esmu sasodīts melomāns un vakaros nevaru mierīgi iemigt bez:
a) degošas svecītes (no tām, kuras tautā sauc par “ploškām”; personīgajam ikdienas patēriņam tās parasti iepērku “uz kilogramiem”!

);
-un-
b) piekasīgi izvēlētas mūzikas izlases, kurai tad arī ir tas gods pamazām nomierināt dienas iespaidu izvaroto saprātu tajos pēdējos vakara apziņas mirkļos, kad augums novietojies zem segas un domas cenšas iegalvot, ka laiks beidzot padoties miegam..
+/- likumsakarīgi, ka tad arī no rīta sanāk pamosties kopā nevis “ar pirmajām gaiļu dziesmām”, bet gan ar pirmajām “Ziedu valša” vai “Zilās Donavas” skaņām!

Vai kaut kam uz to pusi līdzīgam..

Okei, nost ar gulšņāšanu! Šķiet, būs beidzot tas laiks, lai ripotu ārā no migas, sakoptu sevi šai dienai un pie viena paņēmiena tā paša “Ziedu valša” pavadījumā arī “izvalsētu” cauri istabai ar grīdas birsti rokās, feisā uzburot “pārlaimīgas mājsaimnieces” smaidu un beidzot mierīgā noskaņojumā savācot kopā vienā kaudzē tās nožēlojamās atliekas no lētajām fajansa krūzītēm, kuras iepriekšējā vakara “pēc-darbadienas” niknuma stresa izlādēšanas lēkmē un noskaņojumā lidinātas pret sienu ar ierasto un pusneapzināto standarta kaujas saucienu “Es vēl jums, m***ām, parādīšu!” pavadījumā.
(Nu nevaru, nevaru joprojām ar vienu otru sava Auna rakstura dīvaino iezīmi tikt galā!

)
Visp dažos pēdējos gados esmu atklājis, ka tas ir satriecoši labs pretstresa līdzeklis!! Tjip – plēst traukus, lai nolaistu tvaiku un pazeminātu asinsspiedienu! Un nedomājot par kaimiņiem.. Vismaz attiecībā uz mani tas strādā daudz labāk nekā pārējais, ko esmu izmēģinājis.. Protams, runa nav par porcelāna pusdienu servīzi divpadsmit personām (lai gan, ja materiālā situācija pieļautu, man nebūtu iebildumu izlīdzēties arī ar tādu fīču!), bet gan kaut ko no “lētā gala”. Nu apmēram ko līdzīgu tām pēc viena trafareta apgleznotajām standarta krūzītēm par orientējoši 2.50 LVL/gab, dabūjamām jebkurā standarta “Maximā” un no kurām ikviena, vienalga, tik un tā bezcerīgi cenšas pretendēt uz “oriģinalitāti”, lai pēcgalā tik un tā pabeigtu savu mūžu kā sasodīti neoriģināla lausku kaudze kaut kur pagaidām nenosakāmās manas istabas koordinātēs.

(jo precīzas koordinātes parasti es nosaku tikai pēc tam - nākamajā rītā pēc pamošanās & ar birsti rokās)
..labi, arī šis brīvdienas “birstes operatora” mazais pienākums ir pabeigts. Ko tālāk?.. C’mon, ir taču brīvdienas!! Pāršķirstīt kontaktu sarakstu mobilajā, apstājoties pie ikviena vārda un mēģinot saprast – vēlos redzēties ar šo cilvēku vai nē?.. Saorganizēties kādam “code-white” pasākumam? Paņemt zīmuli pirkstos un parotaļāties ar brīvā laika plānojumu – uzmetot sarakstu ar lietām, kuras NOTEIKTI jāizdara, ar lietām, kuras esmu GRIBĒJIS izdarīt un ar lietām, kuras noteikti NAV jādara?

Ko iesākt ar beidzot tik daudz brīvā & sev pašam piederošā laika?? Pie tam, ja esmu pamanījies tikt pie tāda pašā jūnija mēnesī? Ko darītu Tu, ja Tu būtu Es? Vai arī – ko darītu Es, ja vien Es pašlaik būtu Es pats?..

Publicēja: goldingietis
Datums: 15.06.2011. - 13:25:46
Lasīts (reizes): 1983
Komentāri: 2

0 cilvēkiem patīk šis blogs

Komentāri (2)

goldingietis | 19.06.2011. - 03:18:31
Par gaumi tiešām nestrīdas.. Tas tiesa. Pie tam, ja es strīdētos vienmēr, kad vien manis paša iegribas kārtējo reizi nav pazemojušās līdz pārējā pasaulē veģetējošās "general public" caurmēra "gaumes" izpratnei - tad arī gandrīz viss mans nenovērtējamais laiks tiktu aizvadīts vienos strīdos. Un mēs taču nevēlamies tērēt MANU laiku veltīgi, vai ne? ;) Tādēļ arī labāk paliekam katrs pie tā, kas nu kuram tīk vislabāk.

dzeltens | 15.06.2011. - 17:24:56
Par gaumi nestrīdas, bet par bezgaumību IR jårunā - Čaikovska baletmūzika & Vīnes Štrausu famīlija. Ha! - mājsaimnieču mūzika; vēl tik Zaberu piedevām. Īsti veči mostas ar Liebestod vai Septiņu plīvuru deju.

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.

Lietotājs
Parole