Ja man būtu jācitē «Melleņu naktis», tad šis raksts būtu ierindots rubrikā «pilnmēness naktis». Tomēr par laimi man viņš nav jācitē. Tātad, šovakar rubrikā «Šeit ir draugs», meklējam cilvēku, kurš nav pārāk aizņemts, lai varētu pavadīt lieliski laiku ar citiem lieliskiem cilvēkiem.

Es nezinu, kā ir jums, bet pats regulāri saskaros ar problēmu, ka manā telefona grāmatiņā ir pārāk daudz telefona numuru (kurus, cita starpā es nedzēšu ārā) un pārāk maz cilvēku, kuriem es gribētu piezvanīt.

Regulāri šī problēma konfliktē tikt tālu, ka izrādās tie daži cilvēki, kuriem es gribētu piezvanīt, ir pārāk aizņemti (un dažiem es jau vairs nezvanu, jo zinu, ka viņi apriori ir aizņemti) savukārt pārējiem es negribu piezvanīt. Tā kā mans raksturs ir pārāk vājš, lai es būtu pašpietiekams, tad šovakar rubrikā «Šeit ir draugs» meklēju cilvēku, kuram ir nedaudz par daudz brīva laika un vēlme pavadīt to kopā ar kādu tik konstruktīvu un interesantu personību kā es.

Par maniem iekšējiem, emocionālajiem pārdzīvojumiem var spriest lasot mana bloga ierakstus vairāku gadu garumā. Par kulinārajām spējām sekojot man twitter, turpat arī par strauji mainīgo garastāvokli. Tomēr jāsaka godīgi, ne visai laba komunikācija man veidojas ar klusētājiem vai cilvēkiem, kuri no manis visu laiku kaut ko grib izvilkt (vai vismaz prot radīt tādu sajūtu). Tāpat komunikācija man parasti nevedas ar tiem, kuri man vizuāli šķiet nepieņemami (šo es vispār argumentēti nespēju paskaidrot). Un visam bonusā, dažreiz man nākas secināt, ka, lai arī cilvēks ir skaits no ārienes, iekšpusē svilpo caurvējš.

Nē prasību man nav daudz, būtībā tāpat kā es spēju pieņemt daudz ko, bet par kādu draudzību var būt runa, ja ar draugiem nav par ko parunāt?

Par plusu tiks uzskatīts:

• māka spēlēt klavieres vai ģitāru;
• spēja braukt ar velosipēdu, skrituļslidām, slidām;
• spēja uzkāpt kokā;
• orientēšanās sociālpolitiskos notikumos;