jau kaadu nedeelju kozhu luupaa un censhos novaldiities. Manai labai draudzenei ir iestaajies gandriiz nervu sabrukums darba deelj. Vinjas kompaanija, kas saakumaa bija ljoti laba un pretiim naakosha, izdomaaja, ka vinjiem ir kaut kaadas tiesiibas diskrimineet un iebaidiit aarzemniekus.

Un izraadaas, ka ne tikai pret vinju taa izturas, bet arii pret citiem cilveekiem.

Padomaaju un man vinjas sametaas ljoti zjeel, jo cilveekiem, kuri ir uzaugushi shaja pasaules malaa, nav ne mazaakas pieredzes, kad lietas nonaak liidz netaisniibai un priekshnieku stulbiibai. Vinji ir pieradushi, ka pret vinjiem izturas ar cienju, uzklausa, ir pretiim naakoshi un iecietiigi.

Taa kaa man ir ruudiijums no latvijas, taadas lietas mani neietekmee, bet ir gruuti skatitiies kaa cilveeks ieraujas savaa chaulaa un pamazaam sliigst dziljaa depresijaa.

Shodien saskaitos un piezvaniiju savam advokaatam , lai uzzinaatu, vai ir iespeeja to kompaaniju iesuudzeet tiesaa par diskriminaaciju un psihologjisku iebaidiishanu.
Izraadaas , ka ja kada kompaanija tiek pat tikai aizdomaas tureeta, taa vinjiem uzriida virsuu valsts likuma paarstaavjus.

Tagad man tikai ir jaizdomaa, kaa es savai draudzenei pateikshu, ka esmu konsulteejusies ar likuma paarstaavjiem vinjai aiz muguras. Ar tiem Amerikaanjiem ir kaa ir...
Ja vareetu, es vinjas vietaa ierosinaatu kriminallietu pret to kompaaniju, bet man nav nekaadu tiesiibu to dariit - ne mans darbs, ne arii mani diskriminee.

Gribeetos arii aiziet izlamaaties pie tiem priekshniekiem, bet ko tad es... man grauzt nagus un cereet, ka vinjai pietiks drosmes kaut ko lietas labaa uzsaakt. Pasaule nepieder maitaam...