reizeem cilveeki, kurus nespeejam cieniit, tomeer, paraada arii iipashiibas, kas viesh ceriibu.
"Tīrais eņģelis ;) Aplauzīsiet spārnus - lidošu ar slotu!" - es smeejos liidz asaraam. Vajag taksh shitaa pateikt.
Saruna par bildi ar lakatinju galvaa:
-Šis ir no sērijas - "Oskar, neķer lašus, ķer mani"
-nu dajoš! es tak geišu tēloju... te nu bij tev suši
-geishu? es domaaju, ka nu atbrauca araabiete, tagad raadiis kailumus...
-kā tad, gribējās ja? Guļčitai- nošku pokožiķe?
Kaa mees nolemjam, kursh cilveeks ir veerts un kursh nav? Peec kaadiem kriteerijiem mees spriezjam?
Reizeem es samulstu, jo, it kaa cilveeks saka sakariigas lietas, izraada sirds siltumu, bet darbi galiigi neatbilst teiktajam. Vai tad tieshaam ieksheejais skaistums buutu tas, kas jaaveertee?
Bet, ja cilveeks ir pilniigi un galiigi ignoreets, jo darbi runaa skaljaak par rakstiito vai saciito. Kaa lai attaisno savu izveeli... hm... ?
