es jau saprotu, ka man met ar akmeni un sauc par nodeveeju, par dezertieri un visaadi citaadi liek nojaust, ka man nav nekaadu tiesiibu nosidiit tos, kas palikushi. Bet , miiljie cilveeki, kaada tur starpiiba, kuraa valstii dziivo un kaadaa valodaa runaa?
Vakar un shodien vienkaarshi kliidu caur diskusijaam un mani paarnjeema dusmas. Dusmas par to, ka paariis jaunieshiem un ne tikai jaunieshiem, shkjiet, ka izraadiishanaas ir normaala lieta. Tikai taapeec, ka kaads paarvalda vairaakas valodas, nenoziimee, ka tuuliit ir jaaziimeejas.
Nezinu, varbuu es paarspiileeju un reagjeeju uz nenoziimiigaam lietaam, bet mani tas aizskar. Man taa ir necienjas izraadiishana pret apkaarteejiem. Es protu gan latvieshu, gan krievu, gan arii anglju valodu, bet taapeec es taksh neieshu kaadam atbildeet anglju valodaa, ja komentaars tika ievietots latvieshu vai krievu valodaa.
Shkjiet, ka tas ir nerakstiits likums - nenostaadiit sarunu biedru neertaa situaacija. Kur nu veel runaat par pazemojumu! Ja ar mani kaads saaks runaat Zviedru valodaa un es neko nesaprotu, es jutiishos ljoti neadekvaati, zinot, ka shis cilveeks ir speejiigs sarunaaties valodaa, kas mums abiem ir saprotama.
Es joprojaam pieturos pie pieklaajiibas normaam, es pret otru iztureeshos tieshi taa, kaa es gribeetu, lai cilveeki iztureetos pret mani...