..viņpus priekškara I..
Domājamreize.. Un tādēļ, kamēr vēl esmu ar pilnīgi skaidrām spriešanas spējām un pietiekami veikliem pirkstiem, lai noturētu spalvu, tikmēr gribas arī domas piezīmēt uz papīra. Jo vēlāk pirkstu veiklība būs nepieciešama dzirkstošā vīna atvēršanai un metāla rakstāmspalvas vietā tie tvers un turēs šampanieša kristāla glāzes smalko kājiņu. :P Jā, šovakar gribu un varu atļauties nobaudīt neviena netraucēto brīvo svētdienas vakaru, kuram seko vēl satriecošāki brīvs pirmdienas rīts. Brīva pirmdiena! Tas vien jau ir apstāklis, kurš kārtējo reizi vieš patīkamas sajūtas par to, ka varēšu netraucēti laiskoties, kamēr lielākais vairums pārējās tautas posīsies uz jaunās darba nedēļas pirmo dienu. Ak, dzīvē ir arī šādi savi mazie, egoistiska rakstura prieciņi, no kuriem vienu gatavojos izbaudīt. ;) Tā gan. Bet par ko tad es.. Nu jā - domājamreize taču! Un tas nozīmē, ka spalvai dodu pilnu brīvību, lai tā iemūžina visu, kas nāk prātā. Katrā ziņā pats esmu ievērojis, ka manas dienasgrāmatas ieraksti parasti klasificējas trīs grupās: 1)stingri lietišķie par profesionālo jomu; 2)izplūduši romantiskie par sapņiem un sajūtām; 3)siekalaini ņaudeklīgie par tādiem brīžiem, kurus es labprāt no savas dzīves izsvītrotu un par kuriem aizmirstu. Un reizēm gadās vēl arī tā, ka neatšifrējamā kokteilī sajaucas viss kopā! :D
Khm.. Bet nu vispār šoreiz laikam kokteili veidos tas pats jau pierastais ingredients, par darbu. Jo ir taču jau pagājis vesels mēnesis kopš manu jauno amata pilnvaru saņemšanas un varu izdarīt vienu otru secinājumu un kopsavilkumu. Ko lai saku.. Patiesībā jau pasaules radīšana un pārvaldīšana ir uzdevums, kurš prasa beidzamo nervu un nepārtrauktu uzmanības sasprindzinājumu. Atzīstos, ka pirmajās dienās mani pamatīgi apstulbināja viss tas informācijas apjoms, kurš katru darba maiņu burtiski gāžas pār 'ground ops' dispečera galvu. Un iesākumā jutos kā tāds mazs un nevarīgs susurs, kurš bezpalīdzīgi samiedzis acis, saspicējis ausis un cenšas noorientēties jaunajā pasaulē, kurā tik negaidīti nonācis, bet kurā tik daudz kas jāapgūst, lai varētu dzīvot un veikt savus pienākumus. :) Labi, tas viss ir saprotams un ir iespējams pierast pie nemitīgās informācijas apjoma, iespējams pierast pie nepārtrauktā sasprindzinājuma, iespējams pierast pie tā, ka nākas nolikt savu cilvēciskumu maliņā, jo darba tempā tam neatliek laika pat tad, ja pēc tā kādam rastos nepārvarama vēlme. :D Jau nedaudz grūtāk ir pierast pie tā, ka pēkšņi rokās koncentrējas vara dot norādījumus un prasīt to izpildi, vienlaikus apzinoties atbildību par katru vārdu.. Bet pavisam grūti ir pierast pie tā apstākļa, ka tev vairs pašam nav iespējas fiziski būt klāt un pārliecināties, ka viss patiešām notiek tā, kā esi norīkojis. Man tas vēl joprojām sagādā samērā lielas grūtības - uzticēties un paļauties citiem.. :/ Jā, pēc idejas nav nekādu problēmu, jo dispečera rīcībā ir kameras, desmitiem sakaru kanālu un lidostas informācijas sistēmas; tas viss dod iespēju turēt pirkstu uz lidostas ikdienas operatīvās darbības pulsa un jebkurā brīdī iejaukties.. Bet tas nav tas, jo man joprojām īsti neveidojas klātbūtnes sajūta tam, ko daru. Iespējams, tas viss nāks ar laiku un pieredzi, nu vismaz man tā gribētos domāt. Un brīžiem.. Jā, brīžiem paliek vienkārši baisi, kad "pīķa stundās" reāli redzi, cik trausla robeža patiesībā šķir lidostas darbību no pilnīga haosa. Un sviedri kļūst salti, kad vēl labāk apzinies to, ka dispečeru tornis būtībā ir pēdējais placdarms cīņā pret totālu haosu.. Kad sajūti, ka atkāpties vairs nav kur, ka "aiz mums vairs tikai Maskava!" :D Un tad arī nav brīnums, ka kļūsti par mašīnu ar pietiekami "pohuistisku" attieksmi pret visu to, kas notiek tur lejā, lidlaukā, tur lejā, zemāk par torni. Bet tā un tikai tā iespējams strādāt un panākt to, ka visa lidostas darbība noris koordinēti un pietiekami ātrā tempā. TAS bija pirmais, ko man nācās aptvert, pārkāpjot pār 'ground operations' torņa slieksni - tas, ka līdz ar apsēšanos labajā dispečera darba vietā (tā, atšķirībā no kreisās, ir vadošā) visas cilvēciskās emocijas noliekamas aiz dzelzs priekškara. |
Publicēja: goldingietis
Datums: 01.07.2007. - 19:59:04
Lasīts (reizes): 1846
Komentāri: 0
|
| |
