..par bailēm, saprātu, zobenu & pienākumu IV..

Blogi

goldingietis / ..par bailēm, saprātu, zobenu & pienākumu IV.....

..par bailēm, saprātu, zobenu & pienākumu IV..

..bet vakaros.. ..un brīvajā laikā.. Tad gan es jūtos vienkārši pretīgi. Apmēram tā, kā sajaucot kopā kokteili no skumjām, niknuma, vienatnes un pilnai "laimei" pievienojot arī šķipsniņu greizsirdības. Pretīgi es jūtos arī pašlaik, kad darbs palicis kaut kur tālumā, bet es pats sēžu ar tagad nekam nederīgo zobenu rokās un prātoju, vai grūst to pašam sevī vēl dziļāk, vai arī nē. Jo es baidos no tā, kas varētu atklāties tur, kur sākas tas "vēl dziļāk". Zinu, ka pilnīga paguruma brīžos iestājas "atkaldomas" par galīgo atrisinājumu. Zinu, bet no tām nebaidos, jo tas nav nopietni un noteikti nenotiks. Laiks, kad tādas stulbības es būtu spējis sastrādāt.. ..nu tas laiks jau ir senā pagātnē - apmēram pirms otrās "servispakas" ieinstalēšanas. Tagad esmu gan ne bezdibeņa malā, bet tikai vien drupu laukā, kuru pats esmu radījis un tā vien šķiet, ka būs nepieciešama nu jau trešā "servispaka" vai arī pamatīgs "patch" visai manai dzīvei. Pie tam drīz, pavisam drīz. Nu bet pagaidām - paspēlēsimies?.. Būtībā mani no galīgā atrisinājuma attur vien paša bailes. Tā jau parasti ir - kad kaut ko drīkst un var, tad vairs negribas. Tas ir vienīgais. Nē, tomēr nav gan.. Tas nav vienīgais. Vēl ir arī cerība. Kā vienmēr. Lai arī bezcerīga, bet tomēr cerība. Tas attur. Ka varbūt kaut kad tomēr.. Un tad, ja būs galīgais atrisinājums, tad jau būs par vēlu šim "kaut kam". Sasodīts, nu kādēļ gan man ir tik grūti saprasties ar apkārtējo pasauli?! Varbūt tādēļ, ka es tā īsti neticu cilvēku jūtām, jo esmu nonācis tik dziļā egoismā, ka šķiet - vienīgās īstās un patiesās jūtas mājo tikai manī pašā?.. Ka tikai man pašam viss notiek "pa īstam"?.. Un tad, ja kas līdzīgs manām "patiesajām" jūtām izpaužas arī otra cilvēka attieksmē pret mani, tad nevaru noticēt, ka viņam tas varētu būt tikpat nopietni; tad man šķiet, ka ar mani tikai spēlējas, atsaucoties manām jūtām ar vieglu un slēptu smīnu. :/ Jā gan, no šādas sajūtas es nekad netieku vaļā. Es neticu, es nevaru ticēt, es nedrīkstu ticēt, ka arī pret mani otram cilvēkam var būt nopietnas jūtas. Tādēļ slēpju arī pats savējās - jo baidos tikt apsmiets un morāli piesmiets. Un kādēļ gan vienmēr ir tik grūti uzņemties iniciatīvu pirmajam? Kā lai es zinu, vai vispār IR vērts to darīt?! KĀ?! ..bezspēcības un bezcerības apziņa, kura izraisa nepārtrauktu iekšēju konfliktu, tam izpaužoties periodiskās un nekontrolējamās niknuma lēkmēs. Diagnoze. Beidzot aizrakos. Bet no tā man itin nemaz vieglāk nepaliek. Un jo īpaši tādā dienā, kad pat pašam negribot nākas paļauties vispārējai vasaras saulgriežu noskaņai, kura liek vēl divreiz asāk uztvert un pārdzīvot visu. ..tagad gan es beidzot likšu punktu. Un piesūkšos. Tā lēnām un nesteidzīgi. Ja kādam uzmākšos, tad neņemiet mani galvā. Tas būšu tikai es. Bez zobena.

Publicēja: goldingietis
Datums: 23.06.2007. - 15:20:56
Lasīts (reizes): 1777
Komentāri: 3

0 cilvēkiem patīk šis blogs

Komentāri (3)

rendija | 23.06.2007. - 19:36:04
Vienmēr laipni!Izurbos gan...
Jā, savā ziņā cilvēks nolemts vientulībai. Lielākās cīņas un dzīres norisinās mūsu domās...
Un tomēr, cilvēks ir tik liels, cik redz sevi pats. Tu esi melderis, dzirnavas pieder Tev. Tā ka- viss ir relatīvs.

P.S.
Un, paldies, bet- tie odi gan jau, ja ne apslīkuši, tad lietuslāsēm apdauzīti būs! :) , tā ka nekodīs.

goldingietis | 23.06.2007. - 17:56:30
Tomēr "izurbies" cauri visām četrām sadaļām.. :) Par to vien mans siltākais "paldies" aizceļo Tavā virzienā.
Tikai es pats sev vismaz pagaidām nešķietu beigts; dzīvoju intensīvi, varbūt pat vēl intensīvāk, nekā agrāk. Bet - sevī. Dziļi iekšā. Un pilnībā piekrītu Marka Tvena sacītajam par to, ka "cilvēka darbi un vārdi atspoguļo nožēlojami niecīgu viņa patiesās dzīves daļiņu, jo īstā dzīve noris vien katra cilvēka prātā, kur dienu un nakti maļ viņa smadzeņu dzirnas."
Jauku arī Tev Līgo nakti. Lai odi nekož, siera pietiekami un kauss putojoša miestiņa allaž pildīts! :)

rendija | 23.06.2007. - 16:30:22
Kad ļauj sev dzīvot tikpat kaislīgi ne tikai uz papīra, tad daudzas lietas diezgan elementāri vienkāršojas. Vai nevarētu būt tā?
Kad esi darījis visu no tevis atkarīgo, pat vilšanās brīdi paliec pārāks. Jo Tu dedz, kamēr citi - kūp. ;)
Un vēl- nevajag izlikties par beigtu! Kad ilgi ko iedomājas, pats sāk tam ticēt...

Jauku Saulgriežu nakti! :)

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.

Lietotājs
Parole