xero stāsta:
Blondīnes iegādājās kāmīšus,.
bet kā atšķirt kurš ir kurai?
ok, vienam nogriež kājiņu..
pēc kāda laika jau aizmirsa kurai tas kāmīts bija, tā
beigās kāmīšiem kājiņas aplauztas un apgrieztas,
blondīnes izlemj:
ok, baltais būs tavs, un melnais mans..
|
jean stāsta:
Viena blondīne saka otrai:
- Zināji, ka šogad 8.marts būs piektdien?
- Tikai lai nebūtu trīspadsmitajā!!!
|
kidbig stāsta:
Uz ielas pastaigājoties satiekas, Pimpis un Zābaks.
Zābaks sāk sūkstīties: cik man sūdīga dzīve ir nemaz iedomāties nevari.
No rīta manī iebāž netīru zeķi un pret vakaru tā tā smird ka smoku nost.
Pimpis: He tik vien tā bēda, mani norīta iebāž apenās tik nostīvētās ka
visas maliņas stīvas paliek, bet vakarā uzmauc galvā celofāna kuli un
iebāž tumšā alā. Tur visu laiku mani rīvē līdz es apvemjos.
|
kidbig stāsta:
Vilcienā vienā kupejā sēd krievs, japānis, latvietis.
Aiz gara laika spēlē domino.
Krievs sāk nervozēt jo visu laiku zaudē, tad izvelk
belamorus un uzkūpina, bet nokratīto sērkociņu izmet
pa logu.
Japānis šausmās ieplet acis un iekliedzas: tu ko!
Krievs mierā atcērt: mums tādu mantību ir daudz.
Japānis tver pēc kalkulatora un izrēķina briesmu lietas.
Un tad kalkulatoru izmet, lai nervus netracinātu.
Latvietis neizpratnē par Japāņa rīcību vaicā:
Kam izmeti skaitļotāju?
Japānis: Nesatraucies tādas mantas mums vairumā ir.
Uz to latvietis pieceļas satver krievu un izmet pa logu.
Japānis atkal šausmās iekliedzas: Tu ko!
Latvietis: tikai mieru tādi mums ar ir vairumā.
Tikmēr vilciens turpina savu ritmisko sliežu klaudzināšanu.
|
kidbig stāsta:
Anatomijas labaratorijā divi studenti ķidā mācību eksemplāru.
1 jautā: Kā tur teica pavelc ar stangām un pārgriez vēderu?
2 atbild: Jā tā ir pareizi tagad griez.
1 iesaucas: evrika šis pirms nomirt ir ēdis makaronus!
2 iesaucas: bet mēs nav vēl ēduši aizjoz pēc dakšiņām.
1 aiziet. Tikmēr otrs aši ar pirkstiem loba makaronus.
Atnāk 1students un ierauga, ka visi makaronu apēsti ir.
1 saka: Klau es jau neskaužu ka tu viens visu noriji, bet vai tas nabags nemira no tīfa.
2 dzirdot to iebāž pirkstus mutē un pūš visu laukā.
|
arturo40 stāsta:
Kādēļ precēti vīrieši priekšroku dod minetam?
- 15 minūtes klusuma.
|
janisl202 stāsta:
Satiekas padomju delegācija un amerikāņu delegācija, runā par dažādām lietām. Viens amerikānis ieminas, ka viņiem ir tāds cilvēks, kurš prot sazināties ar zīmēm. Padomju delegācija taču neatzīsies, ka viņiem tāda nav, tad nu amerikāņi ierosina savest šos cilvēkus kopā un paskatīties kā viņi spēs sazināties savā starpā. Tad nu tiek meklēts pa visu padomju savienību cilvēks, kas prastu sazināties ar zīmēm, beidzot pienāk ziņa, ka viens tāds rūdīts recedīvists esot cietumā, tad nu viņam piesola, ka ja izdosies sazināšanās ar amerikāni, ka viņu amnestēs. Tad nu satiekas amerikānis ar šo recedīvistu.
A. Parāda ar pirkstu uz R.
R. Parāda abus pirkstus.
A. Parāda ar plaukstu uz augšu.
R. Veic plaukstas kustību uz leju.
A. Saliek rokas kopā un izdara viļņveida kustības.
R. Saliek roku dūrē, izbāžot cauri īkšķi un pakrata A. virzienā.
Tad nu amerikāņi prasa savējajam kā viņi sapratušies - tas saka, ka labi, no sākuma viņš esot teicis, ka Dievs radījis Tevi, uz ko saņēmis atbildi - mūs abus, tad viņš esot rādīji - un jūru, uz ko saņēmis atbildi - un zivis.
Recedīvistam atgriežoties arī jautā kā sapratušies un šis nu saka - nu on dajot! Tolko vhazu kak on srazu pakazivajet - a ja tebe glaz vikalju, ja emu otvecaju - ja tebe oboje, on pakazivajet - moja strana vashu v drebezgi sokrushit, a ja otvetil - ne figa ne vijdet.
|
janisl202 stāsta:
Garbačovs lido lidmašīnā, skatās pa logu - tur lido Karlsons. Karlsons parāda dūri, Garbačovs atbild ar to pašu, Karlsons parāda abas dūres, Garbačovs pieliek pirkstu pie deniņiem un "paskrūvē".
Garbačovs pēc nolaišanās stāsta - iedomājieties, lidojot lidmašīnā pie iluminatora parādījās kaut kāds tipiņš un solīja man pa purnu, es šim rādu, ka pats dabūs, šis vēl neliekas mierā, tad es nu parādīju, ka viņam nav visu mājās.
Karlsons savukārt stāsta brālītim - iedomājies lidoju un redzu, ka lidmašīnā sēž pats Garbačovs, es šim rādu turi varu stingri, šis rāda pretī, ka jau tur, es šim rādu - turi vēl stingrāk, bet šis rāda - prāta nepietiek.
|
janisl202 stāsta:
Čepājevs saka Petkam - nomedī man šodien uz pusdienām zaķi.
Petka saka - nu kur es to zaķi ņemšu, lielgabali šāva, visi noteikti ir aizskrējuši kur nu kurais.
Č. - Ņem kur gribi.
Pēc laika Petka aicina Čepājevu pusdienās, tur jau gaida cepetis. Čepājevs paēd un vaicā - un tomēr, kur tu to zaķi ņēmi, apkārt taču lielgabali šāva.
P. - Izgāju ārā, ieraudzīju vienu sēžam uz sētas mieta, es uzreiz kā šāvu, tas pat ieņaudēties nepaspēja, kā bija jau zemē.
|
janisl202 stāsta:
Divi mūki klosterī spēlē biljardu. Viens no viņiem trāpa garām un iesaucas "velns parāvis", otrs - nesaki "velns parāvis" Dieviņš sodīs.
Labi, spēlē tālāk. Pirmais mūks atkal trāpa garām un iesaucas "velns parāvis", otrs atkal saka, ka Dieviņš sodīs.
Spēlē tālāk un pirmais mūks trešo reizi trāpa garām un saka "velns parāvis". Pēkšņi atverās debesis un zibens nosper to mūku, kurš teica, ka Dieviņs sodīs un no debesīm atskan balss - velns parāvis, atkal garām.
|
janisl202 stāsta:
Kāds vīriešu klosteris atradies 10km attālumā no tuvākās apdzīvotās vietas. Reiz tur ieradies jauns mūks un tam nu sāka izrādīt klosteri - lūk tā ir lūgšanu telpa, te mēs lūdzamies, lūk tā ir ēdamistaba, te mēs ēdam, ved tālāk uz kūti un rāda - te ir govs, ja gribas pienu, te vistas, ja gribas olas, bet lūk tur ķēve, ja gribās. Jaunais mūks saka - nu ko jūs, es taču esmu mūks, vecais uz to atbild - nekas, nekas, bet ja gribēsies - zināsi kur iet.
Tad nu paiet viena nedēļa, paiet otra un jaunajam mūkam ļoti sagribās. Nu šis atceras, ko viņam teica, dodās uz kūti, visu izdara un iet ārā paltrakus kārtodams, sastop pa ceļam veco mūku, tas vaicā - ko tu tur darīji. Nu šis arī atbild - jūs pats teicāt, ka tur ir ķēve, ja gribās. Vecais mūks saka - muļķis, tā ķēve bija, lai uz ciemu aizjātu meitās.
|
janisl202 stāsta:
Notiek tiesas sēde.
Tiesnesis apsūdzētajam - "Kā nomira jūsu sievasmāte?"
Apsūdzētais - "Noindējās ar sēnēm"
T. - "Un kādēļ zobi izsisti?"
A. - "Ēst negribēja"
|
diikiite stāsta:
Ziema. Attālā, klusā lauku viensētā pie kamīna sēž vecs pāris. Vecenīte ada zeķes, bet večuks lasa dzīves stila žurnālu. Pēkšņi večuks iesaucas:
- Tu zināji, ka no visiem dzīvajiem radījumiem vienīgi cilvēku sieviešu dzimtas pārstāves izbauda orgasmu?
Vecenīte noliek adīkli un koķeti:
- Tu esi to pārbaudījis?
Večukiņš, pakasot pakausi, uzvelk zābakus, ādas pusmēteli un iziet pagalmā. Pēc kāda laika viņš atgriežas ar vārdiem:
- Govs un ķēve tiešām neizbauda, bet sivēnmāte tā rukšķēja, ka sāku pat par šo faktu šaubīties!
|
diikiite stāsta:
Restorānā zvana telefons.
- Vai es varu pasūtīt galdiņu?
Oficiants nikni iebrēc klausulē:
- Cik reizes jums jāsaka, ka mēs nenodarbojamies ar mēbeļu tirdzniecību?!
|
diikiite stāsta:
Stundu laikā klasē ienāk Jānītis ar apsaitētu galvu. Nokaitinātā skolotāja jautā:
- Nu, kas tad notika šoreiz?
- Es izkritu no piektā stāva.
- Un ko, lidoji veselas divas stundas?
|
diikiite stāsta:
Pie kāda emīra pils vārtiem apstājas pārpildīts autobuss, no kura viena pēc otras sāk gāzties ārā padzīvojušas kundzītes ar čemodāniem.
Emīrs pasauc savu ceremonijmeistaru:
- Kas tas, atkal ekskursija?
- Nē, kungs, jūsu sievasmātes atbrauca paciemoties.
|
diikiite stāsta:
Marts. Uz pretēju māju jumtiem sēž kaķis un kaķene. Kaķis sauc:
- Es esmu gatavs tevis dēļ savu dzīvību atdot!!!
Kaķene viltīgi:
- Cik reizes…???
|
diikiite stāsta:
Sēž divi dzērāji tukšā dzīvoklī.
- Klausies, draugs, tu mani cieni? Lūk, es tagad pagulēšu, bet, kad man sagribēsies ar tevi iedzert, tu mani pamodini.
- Kā lai es zinu, kurā brīdī tu ar mani gribi iedzert?
- Tu galvenais pamodini! Saprati?
|
diikiite stāsta:
Krastā sēž divi jenoti un ada rozā cepurītes. Pieskrien alnis:
- Ezers dziļš?
- Dziļš!
- Tīrs?
- Tīrs!
- Peldēties var?
- Var!
Alnis ieskrienas, cik vien spēka, un ar ragiem pa priekšu metas ūdenī, bet tur celmi, zari, dubļi, pavisam sekla peļķe. Principā alnim ragi dūņās, bet pakaļa uz sauszemes. Viens jenots lēnām noņem briles no acīm un jautā:
- Kāpēc tu viņam to visu sastāstīji, tu taču zināji, ka tā ir peļķe!
- Jā?! Bet kāpēc tu vakar man cepurīti atārdīji?
|
diikiite stāsta:
Ienākuši ēdamzālē, semināra mūki virs ābolu bļodas ieraudzīja uzrakstu: “Ņem tikai vienu ābolu. Dievs tevi vēro.”
Otrā galda galā atradās paplāte ar cepumiem, pie kuras kāds bija pielicis zīmīti: “Ņem cepumus, cik gribi, kamēr Dievs pieskata ābolus.”
|
|
