zembe stāsta:
Smiekli un miegs ir labākās zāles! Taču ne caurejas gadījumā.
|
zembe stāsta:
Laulātais pāris pieņemšanā pie ārsta.
Sieva:
- Dakter! Palīdziet! Mums ar vīru nekas nesanāk!
- Jūs nēsat mēģinājuši lietot pavedinoši caurspīdīgu veļu, glaudīt sevi vīra priekšā, gulties pavedinošās pozās?
Vīrs:
- Es visu esmu mēģinājis, nepalīdz.
|
zembe stāsta:
Ķirurgs slimnīcā kliedz:
- Bērziņas kundze, vai, slaukot grīdu, nieres neatradāt?
|
ilze1791 stāsta:
Students sesijas laika ir ka suns - visu saprot, bet pateikt neko nevar.
|
diikiite stāsta:
Vecis ar “Kamazu” brauc pa ielu ar ātrumu 100 km/h. Pēkšņi pamana ceļazīmi, kura brīdina, ka pēc 100 metriem ceļš ir slēgts. Viņš spiež bremzes – nestrādā! Vajag nogriezties. Skatās pa labi – milzīgs lielveikals. Vecis domā:
- Ja braukšu turp, būs desmitiem bojā gājušo!
Skatās pa kreisi – tur viens pats mazs puisītis...
Vadītājs izlemj braukt pa kreisi...
Nākamajā dienā avīzēs raksti: “Vadītājs nenovaldīja “Kamaz”, kā rezultātā desmitiem cietušo!”
Tiesā usdod jautājumu vadītājam:
- Kā tas gadijās?
- Es novērtēju situāciju un nolēmu, ka šajā situācijā labāk notriekt vienu zēnu, kā tik daudz cilvēku... Bet nesaprotu kāpēc tam mazajam s**** vajadzēja pārskriet uz otru ielas pusi!
|
s-n-t stāsta:
Gribēju tikai Tev uzrakstīt dažas rindas, lai pateiktu, ka vēl esmu dzīva. Rakstu lēnām, jo zinu, ka Tu neproti ātri lasīt. Tu nepazītu mūsu māju, kad pārbrauktu, jo mēs esam pārcēlušies. Tēvam ir jauns, ļoti labs darbs. Zem viņa tagad ir 5000 cilvēku. Viņš pļauj zāli kapos.
Šī tiešām ir pasakaina vieta. Te ir pat veļas mazgājamā mašīna. Es gan nezinu, vi tā strādā, jo pagājušajā nedēļā ieliku mazgāties palagus un kopš tās reizes neesmu tos vairs redzējusi. Runājot par mēteli, kuru tu gribēji, lai tev nosūtām, tēvocis Stenlijs teica, ja to sūtīsim pa pastu, tas kopā ar pogām būs pārāk smags, tadēļ mēs tās nogriezām un ielikām kabatās.
Tavai māsai šorīt piedzima bērniņš. Es vēl nezinu, vai tas ir puika, vai meitene, tāpēc nevaru pateikt, vai Tu esi onkulis vai tante.
Pirms dažām dienām uzsprāga krāsns virtuvē. Mūs abus ar tēvu trieciens izsvieda ārā pa durvīm. Tā bija pirmā reize pēdējos desmit gados, kad bijām izgājuši kaut kur kopā.
Pagājušonedēļ lija tikai divas reizes. Pirmo reizi trīs dienas, pēc tam četras. Pirmdien bija tik stiprs vējš, ka mūsu cālis izdēja vienu un to pašu olu četras reizes.
Vakar Džons nejauši ieslēda mašīnā savas mašīnas atslēgas. Mēs pa īstam satraucāmies, jo, lai dabūtu mani un tēvu laukā, bija vajadzīgas divas stundas.
Onkulis Teds pagājušonedēļ iekrita viskija mucā. Daži vīri mēģināja viņu izvilkt laukā, bet viņš pretojās un noslīka. Mēs viņu kremējām, un viņs dega trīs dienas.
Kā redzi, īpaši daudz jaunumu nav, nekas sevišķs nav noticis.
|
marits stāsta:
Jauna skolotāja ienāk klasē un saka:
- Es pārbaudīšu Jūsu loģisko domāšanu. Jānīt, kurā rokā man ir krīts?
- Kreisajā, skolotāj!
- Pareizi, Jānīt. Man patīk Tavs domu gājiens.
Pēterītis uzreiz iesaucas, ielicis roku biksēs:
- Skolotāj, skolotāj, kas man ir rokā.
- Pēterīt, rīt bez vecākiem uz skolu nenāc!
- Skolotāj, man nav nekas rokā, bet man patīk Jūsu domu gājiens.
|
marits stāsta:
Appīpējies jaunais cilvēks brauc autobusā. Cieši pieķēries pie roktura, cenšas pēc iespējas mazāk skatīties uz cilvēkiem. Attaisa logu. Vējš sitas sejā. Atskan kādas omītes balss:
- Jaunais cilvēk! Aiztaisi logu, auksts! Ārā ziema!
- Hī, vecmāmiņ, neko Tu nesaproti. Ja es aiztaisīšu logu, ārā siltāk nepaliks.
|
marits stāsta:
Vecmāmiņa ar mazdēlu sajauca tabletes. Mazdēls aizmiga pie ieejas klubā, bet omīte noadīja 15 metrus garu zeķi.
|
marits stāsta:
-Meitiņ, atzīsties, vai tu pīpē zāli?
-Tēti, es esmu dēls.
|
marits stāsta:
Sieva jautā savam puskurlajam vīram:
- Dieva dēļ, ko Tu tur dari?
- Neko. Tikai izlaidu laukā kaķi.
- Nu tad izlaid arī kaķa asti.
|
marits stāsta:
- Mūsu šefs meklējot kasieri.
- Jau atkal? Pagājušajā nedēļā viņš taču vienu jau pieņēma.
- Nu, to pašu viņš arī meklē.
|
marits stāsta:
Gailis pie Lieldienolu groza:
- Kas tad tas? Sarkanas, zaļas, dzeltenas, zilas olas! Pie manu senču sekstes! Manas sievas būs mani piekrāpušas ar papagaili.
|
marits stāsta:
Mācītājs cietumā sarunājas ar ieslodzīto:
- Kad būsiet izcietis sodu un iznāksiet no cietuma, es Jums labprāt palīdzēšu.
- Vai mācītāja kungs arī prot atmūķēt seifus?
|
marits stāsta:
- Tēt, kādēļ Tev pietūcis vaigs?
- Dundurs iekoda, bērniņ.
- Dundurs? Kas tas tāds?
- Nu, kā lai Tev pasaka? Liela muša, kas nikni kož lopiem.
|
daphne stāsta:
Divi puiši skūpstās kāpņutelpā. Pēkšņi viens atgrūž otru un nobijies čukst:
- Sasodīts, tēvs atgriežas no darba!
- Nu tu taču varētu kaut ko izdomāt... nu kaut vai, piemēram, ka esmu tavs brālis?
|
daphne stāsta:
Ābrams pārnācis mājās no skolas:
- Mammu, esmu nolēmis precēties.
- Un kuru tad tu precēsi, dārgumiņ?
- Ivanu no mūsu klases.
- Nē, dēliņ, ar Ivanu tu gan nedrīksti precēties!
- Bet kāpēc, māt?!
- Vai tad tu esi piemirsis, ka Ivans ir krievs?
|
daphne stāsta:
Centrālā telefona tālsarunu vieta. Telefonistes un klienta dialogs:
- Jūsu izsauktais numurs neatbild.
- Vispār neatbild?
- Nē, sasodīts, pirmie divi cipari atbildēja, bet pārējie klusē!
|
daphne stāsta:
Sicīlijā nav Jehovas Liecinieku... jo sicīliešiem vispār nepatīk liecinieki...
|
sqare stāsta:
- Kā to sauc - ja blondīne nokrāso matus tumšus?
- Mākslīgais intelekts.
|
|
