angelius stāsta:
Tiesnesis apsūdzētajam:
- Cik jums ir gadu?
- Būs 28!
- Nē... nebūs...
|
angelius stāsta:
Meitiņa dejojot, smejoties atskrien mājās no skolas:
- Mamma, mamma, bet es matemātikā piecinieku dabūju!!!
- Ko priecājies, stulbā? Vienalga tev ir vēzis!
|
angelius stāsta:
Kroplis bez rokām un kājām prasa mammai : mammu, kad man izaugs rokas un kājas?
Mamma atbild : redzi dēliņ tur kalnā ozols, kad nolasīsi visas zīlītes, tad tev izaugs rokas un kājas.
Vēlāk kroplis aizrāpo līdz kalnam un ar plakstiņiem savāc visas zīlītes atnes mājās.
Mamma saka : APRIL APRIL KROPLI.
|
angelius stāsta:
Bērns pieskrien pie mātes un saka: mamm! Tētis pagrabā pakārās!
Māte jau tešas lejā, bet bērns sauc April! April! Tētis pakārās bēniņos!
|
marits stāsta:
Narkomāns sēž uz soliņa un ar baltmaizi baksta acis. Garām iet vīrietis un jautā:
- Ko Tu dari?
- Baroju zīlītes!
|
sapnis stāsta:
- Atkal uz darbu pulksten deviņos?...
- Kā es jūs saprotu!
- Nē, nesaprotat!
- Lieliski saprotu!
- Jums pat darba nav!
- Vakar bija...
|
balsotaajs stāsta:
- Paldies, dakter, ka man izārstējāt lielummāniju!
Sakiet, cik miljardus dolāru esmu jums parādā?
|
keda-alien stāsta:
Stāv trīs hipiji pie mauzoleja Maskavā. Stāv un kliedz "Ļenon, Ļenon, Ļenon"
Iznāk Ļenins un saka "Es neesmu Ļenons, mani sauc Ļeņins", un ieiet atpakaļ. Trīs hipija turpina brēkt "Ļenon, Ļenon, Ļenon". Atkal iznāk Ļenins un jau mazliet paceltā balsī saka "Es neesmu Ļenons, mani sauc Ļeņins". Hipijiem bijis nebijis turpina saukt "Ļenon, Ļenon, Ļenon". Iznāk Ļeņins trešo reizi un jau kliedz "Es neesmu Ļenons, mani sauc Ļeņins". Hipiji aizvien turpina saukt, kad iznāk Ļeņins ceturto reizi un saka "Labi, bet pēdējo reizi ’Yesterday all my troubles seems so ... "
|
aleksss stāsta:
Tiesā notiek noklausīšanās narkotiku izplatīšanas lietā. Tiesnesis izsauc liecinieku – apsūdzētā kaimiņu.
- Sakiet, vai apsūdzētais jums deva narkotikas?
- Nē, jūsu godība, nedeva!
- Bet vai viņa sieva deva?
- Atvainojiet, vai runa joprojām ir par narkotikām?
|
marits stāsta:
Sēž narkomāns parkā uz soliņa un ēd cepumus. Ēd, ēd, te pēkšņi viens izkrīt no rokas un nokrīt zemē. Narkomāns saka:
- Nāc atpakaļ!
Nekas nenotiek. Narkomāns:
- Es Tevi brīdinu! Tūlīt pat nāc atpakaļ!
Joprojām - nekā! Narkomāns paņem paciņu, visus tajā esošos cepumus izber netālu no pirmā cepuma un saka:
- Atvediet viņu pie manis!
|
marits stāsta:
Darba pārrunās:
- Vai zināt, kas ir "Draugiem.lv"?
- Protams! Arī es tur esmu..
- (skaļi) Nākamais!
|
marits stāsta:
Kad manai vecmāmiņai bija 65 gadi, ārsts viņai ieteica katru dienu noiet vismaz 2 km un katru dienu mazliet pielikt klāt. Tagad viņai ir 89 gadi, un mums nav ne mazākās nojausmas, kur viņa šobrīd atrodas.
|
marits stāsta:
Students ierodas pie profesora uz kontroldarbu.
Profesors saka:
- Es Tev uzdošu tikai vienu jautājumu, ja atbildēsi pareizi, dabūsi 10. Students, protams, piekrīt.
Profesors vaicā:
- Cik šajā klasē ir lampiņu?
Students paceļ acis, izskaita un priecīgs saka:
- Desmit!
- Nepareizi! Vienpadsmit, jo man kabatā ir vēl viena!
Nākamajā dienā profesors studentam uzdod šo pašu jautājumu.
Students atbild:
- Vienpadsmit!
Profesors:
- Nepareizi! Es savu šodien nepaņēmu.
Students ieliek roku kabatā un atbild:
- Bet es gan paņēmu!
|
marits stāsta:
Pacients sūdzas ārstam:
- Es nespēju elpot caur degunu!
- Tad elpojiet caur muti!
- Ooo, paldies! Cik jāmaksā?
- 25 lati!
|
marits stāsta:
Sēž divi dzērāji:
- Nezini, cik tagad ir pulkstenis?
- Zinu!
- Paldies!
|
marits stāsta:
- Kā Jums nav kauna - laist suni pastaigā bez uzpurņa!
- Man vienkārši žēl viņa. Slimo, nabadziņš, drīz mirs nost! Lai taču vēl nedaudz papriecājas par dzīvi!
- Ar ko ta’ viņš slimo?
- Ar trakumsērgu!
|
marits stāsta:
Iet pa ceļu malu zemnieki. Pēkšņi garām brauc pāris riteņbraucēji bez galvām. Pēteris:
- Idritvaikociņ, brīnumi!
Jānis:
- Tie nav nekādi brīnumi, Pēter! Pārliec izkapti uz otra pleca!
|
marits stāsta:
- Mammu, es vairs neēdīšu sēnes?
- Kādēļ gan?
- Vakar viņām apsolīju.
|
marits stāsta:
Mērkaķis skrien pa mežu un bļauj:
- Krīze, krīze!
Pretī nāk vilks un uzrūc:
- Ko bļausties?
Mērkaķis:
- Krīze taču..
Vilks:
- Nu, un tad, ka krīze? Es kā esmu ēdis gaļu, tā arī turpmāk to ēdīšu.
Vilks aiziet, mērkaķis skrien tālāk:
- Krīze, krīze!
Pretī nāk lapsa:
- Ko bļausties?
Mērkaķis:
- Krīze taču..
Lapsa:
- Nu, ir tā krīze. Nu, un tad. Es kā esmu staigājusi kažokā, tā arī turpmāk staigāšu.
Lapsa aiziet. Mērkaķis sāk domāt:
- Patiesi, ko es te bļaustos? Es kā esmu staigājis pliku pakaļu, tā arī turpmāk staigāšu...
|
marits stāsta:
Kāds vīrs ienāk bankā un jautā apsargam:
- Es gribētu noguldīt naudu Jūsu bankā. Pie kā man vērsties?
Apsargs:
- Pie psihiatra!
|
